Man ir bijusi tā iespēja un prieks izbaudīt līdzīgu ceļojumu pirms aptuveni 20 gadiem – izbraukt lielo Skandināvijas trijnieku – Somiju, Zviedriju un Norvēģiju ar automašīnu. No tiem laikiem saglabājušās tikai fotogrāfijas un dažas kartes – nekādus ceļojuma pierakstus mēs netaisījām. Toreiz mūsu telefoni vēl bija ar melnbaltajiem displejiem, GPS iekārtas nebija, orientējāmies tikai pēc kartēm un citu ceļotāju atsauksmēm. Bet ceļojuma formāts bija ļoti līdzīgs – viena automašīna, teltis, prīmusi un neziņa kur šovakar nakšņosim.

Šogad izlēmām veikt līdzīgu pasākumu. Brauciena formāts minimālisks – dzīvošana galvenokārt teltī, braucam tikai ar auto (un prāmjiem), maksimāli daudz ēdamā ņemam līdzi, lai uz vietas būtu jāpērk pats minimums – saldējumi, retu reizi pa kādai kafijai un svaigam auglim vai dārzenim. Norvēģija ir dārga zeme, cenas veikalos, restorānos un citur var pārsteigt.

Mērķis bija iespējami ātrāk “tikt ziemeļos” – aiz polārā loka, kur ir ko skatīt. Šajā gadījumā viens no labākajiem variantiem būtu izmantot Somijas auto vilcienu. Šādā gadījumā var vakarā mierīgi uzkrāmēties uz vilciena pie Helsinkiem, pa nakti ērti izgulēties kādā no vilciena kupejām un no rīta žirgti “nolādēties” Kolari vai Kemijarvi, atkarībā no izvēlētā brauciena virziena. Diemžēl, mūsu ceļojums pilnībā noformējās tik vēlu, ka auto vilciena biļetes vairs nebija pieejamas. Kā man stāstīts, aktīvajiem skandināvu atvaļinājumu mēnešiem – jūlijam un augustam – auto vilciena biļetes jāiegādājas savus 3 mēnešus iepriekš. Šoreiz mums sanāca tā, ka galīgos datumus un izbraukšanas laikus zinājām tik 2 dienas pirms brauciena sākuma…

Šo iemeslu dēļ izlēmām iespējami ātrāk šķērsot Somiju, pakavēties uz polārā loka un tad aizsniegt tālāko Norvēģijas austrumu – ziemeļaustrumu punktu pie Barenca jūras: Grense Jakobslev.

Izbraukt sanāca piektdienas vakarā, nakšņojām Tallinā, motelī pa 50 EUR. No rīta, svaigiem spēkiem lēcām uz prāmja, lai pa dienu pagūtu nokļūt iespējami tālu Somijā. Protams, pa ceļam piestājām Vaskikello zvanu muzejā. Ieeja bez maksas.

Kas jāņem vērā ceļojot pa Somiju. Degvielas cena tomēr augstāka, kā Latvijā (2026. gads, Irāna un ASV, ar visām no tā izrietošajām sekām). Dīzelis bija diezgan stabili 2 EUR / l, īpaši no tās cenas neatkāpās. Vispār, visā Skandināvijā raksturīgs, ka uz lielajām trasēm ir dārgi, mazajos miestu benzīntankos ir lētāk. Bet mums vajadzēja ātri un taisni uz ziemeļiem, īpaši nemeklējām.

Pirmā nakšņošanas vieta brīvā dabā sanāca ne pārāk estētiskā vietā – mežā, blakus mazam meža ceļam, pie kaut kādas pusindustriālas iežogotas teritorijas. Galu galā izrādījās, ka vieta lai arī nav mega estētiska, ir ļoti mierīga – pa visu nakti neaizbrauca garām neviena mašīna, miers un klusums.

Nākamo dienu visu laiku braucām uz ziemeļiem. Polāro loku, saprotams, šķērsojām pie Rovaniemi. Padevīgi ziņoju – 20+ gadu laikā šī vieta mainījusies līdz nepazīšanai. Veikalu, ēstuvju skaits daudzkāršojies, grēdām tiek būvētas kempingu un viesnīcu mājiņas tūristiem.

Tā ka veicināt vietējo ekonomiku mums īpaša plāna nebija, mēs ilgi tur neuzkavējāmies, drīz vien virzījāmies tālāk, virzienā uz Barenca jūru. Nākamā nakšņošanas vieta sanāca pie Vajunen ezera Lapzemē. Ja nu kādam noder – tur tāds patīkams, vientulīgs celiņš, kas beidzas tieši ezerā. Ar zemām mašīnām jābrauc ļoti uzmanīgi… Ezers ļoti elegants, skati brīnišķīgi, īpaši ja pāri ezeram nāk lietus.